Kā cīnīties ar jutīgu zobu problēmu?
Piesakies konsultācijai
Jutīgi zobi ir daudziem cilvēkiem, apmēram vidēji 30–40% zobārsta pacientu ir kādas no jutīgu zobu pazīmēm. Visbiežāk tie reaģē uz skābiem produktiem un aukstumu, arīieelpojot caur muti vēsu gaisu. Parasti no zobu pastiprināta jutīguma cieš jauni cilvēki, kas saitsāms ar uztura paradumiem, aktīvu dzīvesveidu, stresu. Zobu emalja sāk šķīst, ja skābuma jeb pH līmenis mutē pazeminās zem 4 (normāli jābūt 7), – tas atjaunojas tikai pēc 45–60 minūtēm. Kad tā būs zudusi pavisam, tiks atsegti zobu kakliņi un audi kļūs jutīgi. Šāda problēma var rasties, zobus pārāk stipri tīrot ar cietu zobu birsti. Zobi jātīra, pieliekot to pie zobiem 45 grādu leņķī, ar vieglām, slaukošām kustībām. Visizplatītākais zobu jutīguma cēlonis ir regulāra augsta pH (skābuma) līmeņa produktu un atspirdzinošu gāzētu dzērienu lietošana, stress un saspringts dzīves ritms.
Zobus klāj emaljas slānis, kas pasargā nākamo slāni dentīnu. Ja zobu emalja kādā vietā bojāta, dentīns ir atsegts un tajā esošie daudzie kanāliņi, saskaroties ar pārtiku - saldu, skābu, aukstu vai karstu dzērienu tiek spēcīgi kairināti, radot sāpīgumu. Ja, piemēram pēc ābola apēšanas ir jutīgi zobi, vajag uzdzert glāzi ūdens, varbūt pat paskalot zobus ar vāju dzeramās sodas šķīdumu ūdenī. Katrā ziņā nevajag zobus uzreiz mazgāt ar zobu birsti, tas vēl vairāk sakairinās atsegtos kanāliņus dentīna slānī.
Iemesli, kas var radīt zobu jutīgumu:
1. Bruksisms
Arvien aktuālāka kļūst zobu griešana un žokļa sasprindzināšana. Visticamāk, to nosaka saspringtais un stresa pilnais dzīves ritms. Parasti zobi tiek pārāk stipri sakosti vai griezti miegā, tāpēc cilvēks pats to nezina, bet zobārsts un zobu higiēnists uzreiz redz, ka kožamās virsmas ir specifiski nodilušas. Taču daži cilvēki, kas ir īpaši trauksmaini, vai, kam ir liela fiziskā slodze, mēdz sakost zobus, nospriegot sakodienu arī pa dienu, piemēram, sportojot. Ja pēc sportošanas uzdzer saldu enerģijas dzērienu, var just, ka zobiem tas nepatīk.
2. Nepareizs sakodiens
Nepareizs sakodiens rada līdzīgus simptomus kā bruksisms, bet par to parasti cilvēks zina, jo sakodiens veidojas jau bērnībā. Ja sakodiens nav labots, zobu emalja noteiktās vietās dilst arvien plānāka.
3. Nepareiza zobu tīrīšanas tehnika
Fizioloģiski zobu emalja visplānākā ir pie smaganām. Ja zobus tīra, berzējot šīs vietas ar zobu suku uz vienu un otru pusi, nevis slaukot katru zobiņu no saknītes uz augšu, emalja var nodilt.
4. Pārāk cieta zobu suka un/vai abrazīva zobu pasta.
Augļu un ogu laikā, kad slēptie cukuri un skābes mutē nonāk bieži, kas zobu emalju mazliet šķīdina, jāizvēlas zobu birstes ar vismīkstākajiem sariņiem. Arī zobu pastas sastāvam ir nozīme. Ja zobu emalja nodilusi, nevajag to berzt ar abrazīvajam zobu pastām.
5. Slikta zobu higiēna.
Ja uzaudzis zobakmens, tas var pabīdīt smaganu un atsegt jutīgos zobu kakliņus, kurus neklāj emaljas slānis.
6. Mutes dobuma slimības, kuru dēļ smaganas atkāpjas.
Atviļņa silimība, kad mutē nonāk ļoti agresīva skābe no kuņģa, kas šķīdina zobu emalju.
Ja emalja tomēr ir bojāta
Tā kā zobu emalja vietās, kur tā bojāta, neatjaunojas, jāmēģina uzklāt mākslīgu aizsargslāni. Ir risinājumi, kas palīdz īslaicīgi, var izvēlēties arī ilgtermiņa risinājumus. Īstermiņa risinājumi – zobu pastas un krēmi – palīdz aizpildīt dentīna atsegtos kanāliņus, lai tie nav tik jutīgi, bet risinājumi ilgtermiņā aizvieto zobu emalju ar mākslīgu pārklājumu.
Daudziem pacientiem ir atsegti zobu kakliņi, kas arī ir jūtīgu zobu cēlonis. Tas ne tikai apgrūtina ēšanu, dzeršanu, bet arī ir estētisks defekts runājot un smaidot. Zobu kakliņu jutīguma mazināšanai efektīva ikdienas lietošanā ir zobu pastas jutīgiem zobiem un profesionāļi līdzekļi, ko var rekomendēttkai zobārsts vai zobu higiēnists Jums individuāli. Regulāri lietojot šādas pastas, tās ne tikai mazina nervu jutīgumu, bet arī veido aizsargslānīti uz atsegtajiem zobu kakliņiem.Profilaktiski palīdz arī zobu higiēnista apmeklējums, jo pēc profesionāli veiktas higiēnas procedūras, kad saudzīgi tiem noņemts zobakmens, smaganas atkal nosedz zobu kakliņus un jutīgumam vajadzētu mazināties. Ja zobu kakliņi atsegti kādas citas saslimšanas dēļ, pēdējos gados pieejamas arī estētsikas operācijas zobārstniecībā smaganu atjaunošana - tā irmīksto audu reģenerācija, kas ir ķirurģiska operācija zobārstniecībā, novērš estētisko defektu- atsegtos zobu kakliņus.
ĪSTERMIŅA RISINĀJUMI
- Īpašas pretkorozijas pastas, kurām ir lielāka fluora koncentrācija (vairāk nekā 2000PPM - šo rādītāju skatīt zobu pastas sastāvā) un pievienotas citas dentīnu aizsargājošas vielas. Tās nopērkamas aptiekās, arī higiēnas preču veikalos. Zobus izmazgā ar zobu pastu un tad to uzklāj vēlreiz. Lieko izspļauj, bet kādu laiku muti neskalo.
- Krēmi un putiņas, kurus var iegādāties zobārstniecības klīnikās. Tos iesaka klāt uz bojātajām vietām no rīta un vakarā pēc zobu tīrīšanas, ārstēšanas kursa veidā. Viens kurss parasti ilgst 6 mēnešus, tam pietiek ar vienu iepakojumu.
ILGTERMIŅA RISINĀJUMI
- Pēc zobu higiēnas higiēnists uzklāj īpašu zobu laku. To atkārtoti jāklāj vismaz ik pēc pus gada.
- Zobārsts var bojātajām vietām uzklāt plombes un šādi pasargāt dentīna slāni uz ilgu laiku.
Ja vien iespējams, ir iesakām atklāt cēloni zobu jutībai un novērst to, citādi problēma atjaunosies un nebūs rezultāta jūsu pūlēm. Zobus pareizi tīrīt iemācīties ir viegli, bet tikt galā ar atviļņa slimību vai bruksismu nav tik vienkārši. Ja zobi stipri cietuši no bruksisma, jautājiet savam zobārstam pasūtīt individuāli izgatavotas zobu kapes, kuras liek mutē uz nakti, pasargājot zobus, atbrīvojot saspringto sakodienu. Tās ir caurspīdīgas un cietas uzlikas, kas neļauj zobus pārāk stipri sakost un griezt.
Apmeklējiet savu zobārstu, lai veiktu profilaksi, zobu higiēnu un jūsu zobi, smaganas būtu veseli un skaisti. Atrodiet sev tuvāko speciālistu ŠEIT.
