Zobi

Vai zobu plombēšanas ērai ir pienākušas beigas?

Raksta titulbilde Piesakies konsultācijai

Zobu emalja ir visblīvākie un cietākie audi cilvēka organismā, tā ir pat spēcīgāka par cilvēka kauliem. Emalja sastāv no vairākiem desmitiem veidu minerālu, kas līdzinās dabā sastopamajiem kristāliem. Daudzu miljonu kristālu mehāniskais sakopojums prizmās, kā arī to ķīmiskā uzbūve nodrošina emaljai īpašu blīvumu un izturību. Tomēr emalja nesastāv tikai no minerālvielām (no tām lielāko daļu - vidēji 58% - veido kalcijs un fosfors). Aptuveni 1% zobu emaljas veido organiskas vielas un vidēji 4% - ūdens. Lai arī emalja ir visblīvākie audi, tā tomēr ir caurlaidīga. Visu zoba mūžu emaljā noris aktīva minerālu apmaiņa. Siekalas zobiem ir kā asinis organismam, kas piegādā jaunas vajadzīgās minerālvielas un palīdz uzturēt zoba emalju labā ķīmiskā un līdz ar to arī fiziskā formā.

Emalja - aizsargkārta zobiem

Emalja ir zobu aizsargkārta, kas zobu aizsargā no apkārtējās vides mehāniskās un ķīmiskās iedarbības. Tā ir ļoti cieta viela, kas ir drošībā, kamēr atrodas neitrālā mineralizējošā šķidrumā - siekalās. Tomēr dažādi pārtikas produkti siekalu neitrālo pH līmeni pazemina un skāba vide emalju šķīdina. Skābuma avoti ir gan pārtikas produkti un dzērieni, gan medikamenti. Savukārt pašu skābi rada baktērijas, pārstrādājot fermentējamos ogļhidrātus - cukurus, cieti u.c.

Normāls siekalu pH līmeņa rādītājs ir ap 7, savukārt zobiem bīstamas skābas vides pH Indekss sākas ar 5. Piemēram, citrona pH līmenis mērāms starp viens un divi, savukārt saldo limonāžu pH līmenis ir 2,8 - stipri tālu no neitrālā 7 Indeksa.

Tomēr, pirms pakļaut sevi stingrai diētai bez organismam nepieciešamajām uzturvielām, der atcerēties - cilvēka mutē visu mūžu notiek zobu emaljas šķīšana (demineralizācija) un jonu uzņemšana (remineralizācija) no siekalām. Brīdī, kad mutē radusies skāba vide, zemais pH līmenis rosina minerālu aizplūšanu no emaljas. Kad pH atkal kļūst neitrāls, siekalas kompensē minerālvielu zudumu. Kamēr minerālu uzņemšana un emaljas šķīšana ir sabalansēta, zobiem bojāšanās nedraud. Taču ar mūsu neveselīgajiem ēšanas paradumiem un pārtikas piedevām šis balanss bieži vien tiek izjaukts, un tad arī sākas problēmas.

Revolucionārs atklājums

Emalja jau sen ir bijusi pētniecības uzmanības centrā. Saskaņā ar ar zinātnisko publikāciiju datiem - emaljas struktūru vēl līdz šim zinātniekiem nav izdevies mākslīgā veidā dublēt.

Taču beidzot zinātnieki ir atklājuši veidu, kā atjaunot zobu emalju, šis atklājums varētu nozīmēt to, ka ir pienākušas beigas zobu plombēšanas ērai, lai novērstu caurumus zobos.

Atsaucoties uz zinātnisko žurnālu Science Advances, kāda zinātnieku grupa Ķīnā,no Zheijangas (Zhejiang) universitātes ir izstrādājuši īpašu gelu, kas ļauj atjaunot zobu emalju.

Kā jau minējām, zobu emalja ir mineralizēta substance, kas pārklāj zobu virsmu. Emalja veidojas bioloģiski, bet pēc izveidošanās tā kļūst par šūnu veidojumu, tādējādi tai nav iespēju sevi atjaunot.

Rezultātā kariess vai zobu bojājums ir biežākie iemesli zobārsta vizītei, par ko stāsta savā publikācijā Zhaoming Liu, Ruikang Tang un desmit citi ķīniešu zinātnieku.

Sveķus, keramiku un amalgāmas pildījumus var izmantot emaljas atjaunošanai, taču tie neveic ilgtermiņa risinājumu, gan baltās, gan sudraba plombes ar laiku ir jāmaina, jo tāsvar kļūt mīkstas, porainas, bojātas - tādēļ zobārtsti iesaka plombes mainīt laiku pa laikam.

Jauno produktu zinātnieki testējauz bojātiem cilvēku zobiem, kas bija ekstrahēti pacientiem, pēc tam turēti īpašajā šķīdumā, kas atjauno mutes dobuma dabīgo vidi. Jaunais gels sekmīgi strādā atjaunojot cietākos audus cilvēka ķermenī - zobu emalju.

Žurnāls New Scientist vēsta, ka zinātnieki pašlaik testē gēlu uz pelēm un cer vēlāk to izmēģināt uz cilvēkiem - dabiskos apstākļos, kad cilvēks ēd, dzer, košļā ēdienu.

Zinātnieki jau gadiem ilgi mēģina izstrādāt vakcīnu pret mutes dobumā mītošajām baktērijām, kas izraisa kariešu, taču pagaidām tas nav izdevies. Tomēr tiek veikti eksperimenti, mēģinot vismaz novājināt baktērijas un ierobežot to vairošanos, tā kavējot kariesa attīstību mutes dobumā.

Kamēr zinātnieki vēl strādā un jaunatklātais līdzeklis tiek testēts un pārbaudīts, mums pašiem jāseko līdzi saviem kaitīgajiem ieradumiem, ēšanas paradumiem, kas būtiski ietekmē mūsu mutes dobuma un zobu higiēnu, kā arī zobu emaljas stāvokli.

Lūk, daži padomi, kā uzturēt veselus zobus:

Kā neitralizēt siekalu pH līmeni?

•  Vienkāršākais veids: pārstāt lietot skābu vai saldu pārtiku, un vidēji stundas laikā pH līmenis mutē normalizēsies.

•  Ātrākais veids: izskalot muti, tā palīdzot mutes dobumam attīrīties un ātrāk normalizēt siekalu pH līmeni

•  Garšīgākais veids: košļājamās gumijas lietošana, jo tā veicina siekalu izdalīšanos. Taču tā nespēj aizstāt zobu tīrīšanu.

•   Ieteicamākais veids: Iztīrīt zobus ar fluoru vai speciālu minerālvielas saturošu zobu pastu, tā ne tikai atjaunojot siekalu neitrālo pH līmeni, bet arī pabarojot zobu emalju ar tai tik ļoti nepieciešamajām minerālvielām.

Veselīgas zobu emaljas 5 pamatbaušļi:

1.    Jo biežāk cilvēks ēd, jo vairāk šķīst zobu emalja, tādēļ - ne vairāk par 5 ēšanas vai našķošanās reizēm dienā!

2.    Ieteicams izvēlēties fluoru un minerālvielas saturošas zobu pastas un pārtikas produktus, jo tieši pietiekams fluora un minerālvielu daudzums stiprina zobu emalju un ļauj mums savos ēšanas paradumos un ēdienu izvēlē būt nevērīgākiem pret saviem zobiem.

3.    Tā kā Latvijas dzeramajā ūdenī fluora saturs ir ļoti zems vai tikpat kā nav sastopams, svarīgi ievērot pienācīgu mutes higiēnu ar fluoru un minerālvielas saturošām zobu pastām vismaz divas reizes dienā!

4.    Neēst un nedzert naktī, jo naktī izdalās mazāk siekalu nekā dienā, kas savukārt nozīmē mazāku emaljas remineralizācijas iespēju un lielāku kariesa risku.

5.    Divreiz gadā apmeklēt higiēnistu, jo tikai viņš spēj zobus notīrīt profesionāli un sniegt tiem papildus bagātīgu emalju remineralizējošu līdzekļu devu, ko ikdienā ar zobu pastu vien nevaram nodrošināt.

Kad Jūs pēdējo reizi apmeklējāt zobārstu - ieskaties un atrodi sev tuvāko speciālistu, piesakies konsultācijai ŠEIT.

Piesakies konsultācijai

Citi raksti